Par Mani

 

Mans ceļš līdz kļuvu par 100% ”dārzeņu mīli ”

IMG_6796

Kāda ir mana pieredze?

Kā vispār nokļuvu līdz idejai par bloga izveidi?

Sākšu ar pašiem pirmsākumiem…

Saikne ar ēdienu man radās jau bērnībā – man vienmēr patika iepriecināt savus vecākus ar gardām vakariņām. Man iekšā vienmēr ir bijusi siltuma sajūta, kad apzinājos, cik labi viņi jutīsies atnākot mājās pēc darba, atlaižot “pekas” un izbaudot gardas vakariņas pēc smagas aizvadītās dienas.

Mūsu ģimenē visiem lielu prieku sagādāja “pankūku svētdienas” (receptēs esmu pievienojusi lielisku alternatīvu tradicionālajām pankūkām)

Tās ir burvīgas atmiņas–bezrūpība, lielais pankūku tornis un vecmāmiņas zemeņu zapte, kā arī lielā glāze ar pienu… laiki mainās… bet mēs vēl joprojām laiku pa laikam rīkojam kopā sanākšanu un nekas nav mainījies – bezrūpība, lieliskā kopā būšana, tikai tagad kopā ar banānu pankūkām, kuras tiek baudītas ar kļavu sīrupu un ogu kokteili!!! Skan vēl labāk vai ne???

Skan nedaudz smieklīgi ar nelielu ironijas piedevu, taču doma par īstu pavārmākslu man radās tad, kad jau desmitiem reižu tika noskatīta multfilma “Gardēdis” un skatoties uz mazo pelēnu, sapratu, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar ēdienu, tā gatavošanu, mīlēšanu un respektēšanu. Tad es izlēmu kļūt par pavāru un iestājos kulinārijās skolā un sāku mācības, lai kļūtu par ēdināšanas pakalpojumu speciālistu.

Ko lai saka…nav liels pārsteigums, ka Latvijā konkurētspējīgi un kaisles pilni pavāri ir jāmeklē kā ar uguni. Šī izglītības sistēma, kurā joprojām dominē padomju laiku “Laboratorijas darbu receptes” spēj sagraut jebkura kaislīga jaunā pavāra sapņus un ieceres, liekot domāt, ka pavāra darba virsotņu augstākais punkts ir kartupeļu kroketes un pildīta vistas karbonāde. Bet mācību process restorānos parādīja, kas ir īsta ēdiena gatavošana un ko nozīmē darbs restorānā. Un tad uzsākot darbu vairākos labos restorānos, sapratu, ka tur darbs nav nekāds joks un tikai ar smagu un neatlaidīgu darbu ir iespēja tikt novērtētam profesionālā līmenī.

Kāds tam visam sakars ar vegānismu?

Restorānu vidē apgrozījos apmēram 6 gadus, kas bija smags, vīrišķīgs un nežēlīgs darbs, bet kuru pavadīja liela deva smieklu, atbalsta un gandarījuma.

Gadiem ejot, veselības problēmu dēļ es pārtraucu lietot jebkādus sauszemes dzīvnieku produktus savā uzturā. Es JAU sāku justies lieliski, un man radās interesē par šāda veida uzturu un redzot, ka kaut ko izslēdzot no sava ikdienas uztura, es varu sev nodrošināt pilnvērtīgu un interesantu uzturu. Es uzreiz sapratu – tas ir kā man radīts, jo sāku justies laimīga un veselīga.

Man pašai īsti pat to negribot ( es nepiepūlējos sev ko aizliegt), mans ķermenis pats sāka atteikties no visiem dzīvnieku valsts produktiem, par ko es esmu tam ļoti pateicīga, jo mans ķermenis izrādījās gudrāks par manu prātu – man nebija jāpiepūlas, lai no kāda ēdiena atteiktos, jo man šie ēdieni vairs nerosināja apetīti, un es labprātāk sapņoju par jaunas vegāniskas receptes izveidošanu.

Es esmu ļoti pateicīga, ka man apkārt ir ļoti veselīgi un dvēseliski cilvēki, kas mani vienmēr ir iedvesmojuši un radījuši pārliecību tajā, ko es daru un ko es esmu izlēmusi.

Mana ģimene vienmēr ir mani atbalstījusi visā, ko es daru. Mana mamma – brīnišķīgākais, enerģiskākais un harismātiskākais cilvēks, kādu esmu jebkad sastapusi – esmu ļoti pateicīga, ka tieši šī apbrīnojamā persona ir mana mamma, un visu labākās īpašības, kas man piemīt, esmu pārmantojusi no viņas.

Skan ļoti ironiski, atceroties bērnību, kad mamma devās uz Indiju un atbraucot atpakaļ, bija tik apgarota ar šīs zemes kultūru un pavārmākslu un protams, viņa vēlējās dalīties savās sajūtās ar mums, bet tad mēs to vēl nesapratām (man bija 9 gadi).

“Mammas mistiskais sautējums” – tā mēs to saucām un arī tētis nebija sajūsmā par šo brīnumaino veidojumu, kurš izskatījās pēc dārzeņu maisījuma ar ļoti dīvainām, nezināmas izcelsmes garšvielām. Bez ģimenes sapratnes un atbalsta mamma tomēr padevās un atkal sāka gatavot tradicionālos, Latvijas vidusmēra ģimenei atbilstošus ēdienus un mūsu ģimenē neviens par to nekad vairs nerunāja. Ir jau pagājuši vairāk kā desmit gadi un manī ir pamodusies vēlme pēc šīm neaprakstāmi aromātiskajām garšvielām, un atmiņā uzpeld “Mammas mistiskais sautējums” un viss, kas ar to ir saistīts, jo tas nav tikai ēdiens, kuru notiesā nedomājot, tā ir enerģija, kura tiek ieguldīta šī ēdiena gatavošanai, jo tā ir labsajūta tavam ķermenim un dvēselei. Beidzot es to sapratu un beidzot arī sapratu, ko mana mamma ir gribējusi ar to pateikt.

Un arī tu, lasītāj – varbūt šobrīd lasot šo rakstu un receptes, Tu nespēj savilkt nekādas paralēles ar to, kā gan šīs vegāniskās receptes un dzīves stils varētu Tev palīdzēt vai uzrunāt, bet nekas nenotiek tāpat vien un šī informācija, kuru šobrīd iegūsti ir Tevī, un to izmantosi, tad kad Tev tas būs visvairāk nepieciešams…Vislabākās lietas dzīvē notiek negaidot, vai ne?

Visiem ir labi zināms, ka vislabākais un vērtīgākais ieguldījums savā un citu dzīvē ir laba, laimīga un veselīga dzīve, un katram, kas savā dzīvē ir izvēlējies izdarīt pareizās izvēles, sevis vai savu tuvāko dēļ, ir jāpasaka liels PALDIES pašam sev.

Jo tikai Tu esi atbildīgs par savu rīcību un izvēlēm, un tikai Tu būsi tas, kurš baudīs savus darba augļus. 🙂

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s